Ķīnas tējas > Dzeltenā tēja

Dzeltenā tēja pēc savām īpašībām ir diezgan tuva zaļajai tējai, tomēr pateicoties vieglajai fermentācijai tējas uzlējumam piemīt viegli dzeltena krāsa. Dzeltenā tēja tiek uzskatīta par elitāru un dārgu tēju, ko līdz pat 20.gs sākumam bija aizliegts izvest no Ķīnas, par šī likuma pārkāpšanu draudēja nāvessods. Krievijā pirmā dzeltenā tēja parādījās ap 19.gs 30-60 gadiem, kad tā tika iemainīta pret lūšādas izstrādājumiem.

Arī dzeltenā, tāpat kā baltā tēja, tiek ievākta un apstrādāta tikai ar rokām, tas ir laik-, un darbietilpīgs process. Piemēram, lai izgatavotu Sudraba adatas no Czjuņ-šaņ kalna plantācijām (Cjuņ-šaņ Iņčžeņ) ir nepieciešamas 4 diennaktis un milzīgs darbs. Tēja tiek ievākta marta beigās Hunaņas provincē. Tās pagatavošanai tiek izmantoti tikai tējas pumpuri (lai iegūtu vienu kilogramu tējas nepieciešami 25 000 tējas pumpuru, kas tiek lasīti tikai ar rokām). Tējas iegūšanai tiek audzēts salīdzinoši jauns tējas krūms ar izturīgiem, lieliem un sulīgiem zeltaini-zaļas krāsas pumpuriem, nosegtiem ar maigiem, baltiem matiņiem. Dzeltenās tējas sagatavošanas laikā tējas lapas netiek pakļautas augstas temperatūras iedarbībai, tādējādi fermentācija ir diezgan maza.

Dzelteno tēju pagatavo līdzīgi kā zaļo – to aplej ar 60-70 grādus siltu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 3 minūtes. Gatavajai tējai piemīt maiga garša un spēcīgs, izsmalcināts aromāts. “...aromāts un garša it kā spēlējas, pastāvīgi mainoties, atsedzot aizvien jaunus garšas, smaržas un krāsas toņus...”-V.Pohļebkins.

Ja tēja tiek pagatavota stikla traukos, iespējams redzēt kā pumpuri atveras, paceļoties ar asajiem galiem uz augšu, sāk tuvoties ūdens virspusei, un tad atkal nolaišas trauka apakšā, saglabājot savu vertikālo stāvokli, kas atgādina militāru parādi.